Meteņi ir vieni no latviešu gadskārtu svētkiem, kas tradicionāli tiek svinēti viduspunktā starp Ziemassvētkiem un Lieldienām jeb ziemas un pavasara saulgriežiem, kas iezīmē ziemas beigu tuvošanos un pavasara tuvošanos, līdz ar to Meteņus var dēvēt arī par pavasara gaidīšanas svētkiem. Nereti Meteņus svin arī 7 nedēļas pirms Lieldienām, uzreiz pēc Meteņiem aizsākot katoļu lielo gavēni, kas ilgst līdz pat Lieldienām. Pirmsskolnieki svin ziemas pavadīšanas svētki „Meteņus”…
„Meteņu” svinēšanā saglabājušās senas ziemas aizvadīšanas tradīcijas. Mūsu mazākie bērni, pēc lielajiem saliem, 18. un 23. februārī, atbilstoši senajām tradīcijām dziedāja dziesmas, gāja rotaļās, piedalījās jautrās atrakcijās, vizinājās ar ragavām. Tika dedzināts arī Saulgriežu ugunskurs. Ugunskurā tiek sadedzināti pagājušās ziemas nedarbi un slimības, lai pavasaris nāktu ar jauniem spēkiem. Un, kas tad svētki bez mielasta, bērniem bija iespēja nobaudīt pīrāgus, kas simbolizē sauli. Svētki noritēja jautrā gaisotnē un ziemu aizraidījām līdz nākošajam gadam.