Latvijas Valsts svētku priekšvakarā mūsu skolas Tautas ielas telpās tika atklāta 7.b klases skolnieces Nikoļes Urbānes gleznu peronālizstāde “Es gleznoju, jo tad jūtos savādāk”.
Pati jaunā māksliniece par savu darbu saka: ”…. es gleznoju, jo tad jūtos savādāk. Kad es iegrimstu darbā, es esmu ar savām domām. Kamēr es gleznoju, es daudz domāju un es varu mierīgi tikt galā ar visām domām un sakārtot tās. Man zīmēšana ir kā portāls uz citu pasauli, kur es varu būt viena ar savam domām.
Var teikt, ka tā ir mana emocionālā terapija.
Visbiežāk es zīmēju ar akrilu vai parasto zīmuli. Ar to es sāku zīmēt, ņemot piemēru no savas mammas, tāpēc tie ir mani vismīļākie un ērtākie materiāli. Biežāk es iedvesmojos no savām atmiņām, iecienītākajām grāmatām.
Lielākā daļa gleznoto gleznu ir tas, ko es gleznoju Pirmo reizi. Es cenšos izkļūt no savas komforta zonas un izmēģināt kaut ko jaunu. Mani iedvesmo pelēcīgs, mierīgs laiks, tāpēc lielākā daļa manu gleznu var šķist tumšas. Zīmēšana nav tikai hobijs, tā ir viena no manas dzīves formām.”
Paldies, Nikoļe, par uzdrīkstēšanos, par savu domu un jūtu izpausmi mākslā, kā arī paldies Tavai ģimenei par atbalstu.Lai nāk jaunas atklāsmes un ieceres radošajā darbībā!