Es brīnos par sauli Latvijā,
Cik gan tā spoža un jauka —
Kā mirdz tā zirnekļa pinumā
Uz rudenī nokopta lauka!
Es brīnos par mākoņiem Latvijā,
Cik skaisti tie pāri mums liecas
Un ietīt blāzmainā mirdzumā
Gan mājas, gan pakalnus tiecas!
Es brīnos par debesīm Latvijā,
Cik dzidri tās staro un silti
Un ietver tik dīvainā atspulgā
Ir dzimtenes pelēko smilti!
Par vēju pat brīnos es Latvijā,
Cik kokus tas noliekt spēj mīksti! —
Un, ja tu to redzi un izjūti tā,
Vai zemi šo nemīlēt drīksti?
/Antons Bārda/
Šīs dzejnieka A.Bārdas dzejas rindas kļuva par vadmotīvu Daugavpils Valstspilsētas vidusskolas svinīgajam pasākumam “Es mīlu Tevi, Latvija!”, kas notika Daugavpils Kultūras pilī 2026.gada 11.novembrī.
Dziedot valsts himnu un ieklausoties skolas direktora Ilmāra Zučika uzrunā, ikviens klātesošais varēja kļūt par lielā svētku notikuma daļu. Svinīgo sajūtu radīja ne tikai zāles vizuālais un muzikālais noformējums, bet arī prieks un lepnums par skolotājiem, skolas darbiniekiem un skolēniem, kuriem tika pasniegts skolas Goda raksts par godprātīgu un kvalitatīvu darbu un sakarā ar Latvijas proklamēšanas 108.gadadienu.
Lai svētku brīdis sniedz iespēju palūkoties uz paveikto un domāt katram par jauniem mērķiem, lai darbos apliecinātu, ka mīlam savu zemi Latviju.